Teksta, bilžu un video autore: Ilze Krieviņa

Laiks lido un pat nemani kā laicīgā darba dzīve ievelk, atņemot lielāko kaislību - ceļot. 10 mēnešus aizsēdējusies birojā ar pilnu nāsi metos kārtējā Hiking in Latvia piedzīvojumā. Vienalga kur, ka tikai dabā un tālāk no telefonu sakariem. Izvēle krīt 6 dienu pārgājienam Zviedrijā, pa klasisku iezīmētu taku - The High Coast Trail.

Neatceros, kad tik ļoti būtu bijusi izslāpusi pēc brīvdienām! Jau ierodoties Rīgas ostā atslēdzu telefona ienākošos zvanus un pirmie soļi ar somām ved uz kuģa pirmo bāru, nevis ierasto kajīti, lai notriektu kuponus vēsajā alus kausā un sajustu izdomātu brīvību.

Trasīte atrodas Zviedrijas vidus daļā, vijoties gar Botnijas līča piekrasti. Brīžiem ievedot mežu brūkleņu pļavās, reizēm pie ūdeņiem, bet reizēm tomēr arī uz asfaltu caur klusiem ciematiņiem.

Pirmo nakti pirms lielā starta, pārlaižam teltī. Oktobra rudens dzestrums liek par sevi manīt. Toties katra nākošā naktsmītne kvalitātes ziņā aug ģeometriskās progresijas ātrumā. Ceļinieku namiņš pēc namiņa ar vien omulīgāks un omulīgāks.

Viss siltāk atmiņā palicis viens kalna galā. Lieliskā kompānijā ieklausīties pašu sarūpētās malkas sprakšķos kamīnā un lietū, kas dauzās pa bleķa palodzēm, mēs aplīti kustinām mazu balzāma biķerīti, liekot sarunām un smiekliem kļūt ar vien sirsnīgākiem un sirsnīgākiem. Tad kārtējais "stūķītis" no Martiņa kulinārijas grāmatas sveču gaismā un ceļotāji saguruši sagulst ciešā rindiņā uz grīdas, iedrošinot cits citu ar  Lotes šausmu stāstiņu.

Nākamajā naktsmītnē, ko sasniedzām jau tumsā pārsteigums ar izmēru. Iepriekš jāsarunā, kurš kājās stāvēs, kurs uz lāviņas pasēdēs un kurš vel ārā pagaidīs. Bet vieta fantastiska - purvs! Meičuki tumsas aizsegā vēl metās kailajai peldei purva baseiniņā durvju priekšā, tik es palieku drebinādamās un noraugos uz dullām no dullākajām. Rūdīšanās skolas drosme mani atstājusi tieši tajā brīdī. Tik Mārtiņa virtuves šedevrs ļauj sasildīt rokas ar bleķa bļodiņu un puncīti piepildīt ar gardu putru. Miers mājiņā iestājās ātri, jo alus krājumi izsīkusi iepriekšējā vakarā pie kamīna.

Ā, jā un protams jāpiemin zvēriņu ballītē atpakaļ ceļā uz prāmja iemēģinot "silent disco". Te nu gan pārsteigumam atvērās visi ceļa biedri, arī tie, kas ikdienā mazliet klusāki. Izrādās dažam labam iekšā snauž tāds labs deju grīdas pavēlnieka gars!

Runā ka šajā ceļojumā esot bijis daudz lietus, bet es neko tādu nespēju restaurēt prātā. Par cik bilžu ir tikai no saulainajiem mirkļiem, man šis piedzīvojums ir viena vienīga saule! Statistika rāda nočāpotus 163 km. Tajos noķēru milzīgu laimes un iekšējās brīvības sajūtu, kuru izdevās noturēt sevī vēl ilgi pēc tam.

Video atskats: