Teksta un bilžu autore: Ilze Krieviņa

Šī brīža sapņa ceļojums. Ir tik laba ceļojuma pēcgarša, ka gluži kā kārtīgam egoistam ir grūti ar kādu padalīties. Gluži vai piespiežu sevi salikt 5 vārdus kopā, lai mirkļos kad viss iet šķērsām, te varētu atgriezties laikā un paceļot.

Pirmo reizi aizbraucu brīvdienās ar mieru - ar patiesu mieru sadzīvē, darbā, domās un sirdī. Tik veiksmīgi pamanījos sakārtot un nodot lietas, lai pati būtu brīva.**  Brīva 11 dienu pārgājienā Norvēģijas plašumos. Ar līdzpaņemto māju Mārtiņa somā un mazu daļu pārtikas manējā, bez telefona zonas un ieslēgta endomondo, bez ceļmalas bāriem un viesu namiņiem. Bez tūristu masām un jebkādām ekspektācijām, mēs ienirstam kaut kur pie dabas bezgalībā, lai kamptu piedzīvojumu negausīgi un daudz.

Man ticēt, ka bijām īpaša grupiņa. Māte Daba mūs saudzēja no pirmās līdz pēdējai pārgājiena dienai, tā arī neparādot savu tik ierasto rudens mākoņu raudošo vaigu.  Saules apspīdēti, savu devu slapjuma līdz mielēm izbaudījām ar pirmo 6 dienu bridienu purvājā. Es nekad neticēju, ka arī kāpiens kalnā var būt purvs. Tur laikam neviens nav "kedas atstājis" no slāpēm. Neviltots prieks par līdzpaņemta inventāra izvēli un katru centu, kas tajos ielikts. Vakarā sausas kājas un silts guļammaiss ir visu manu vēlmju top-top augšgalā. Nu labi, labi, vēl silta kartupeļu putriņa arī tur figurēja saraksta augšā.

Es dievinu šos pārgājienus, jo dzīve, kaut tikai uz mirkli, man kļūst vienkārša un saprotama. Mans vienīgais uzdevums ir iet, ēst un pagulēt, tad atkal ēst, iet un pagulēt un tā tālāk, tik dažādās secībās. Nu tik daudz jau es varu atcerēties.  Ceļojuma draugi vēl iekļāva dienas plānos rudens peldes kalna upēs, lai sakoptos un tā. Tad man gan ar roņu kustību ir uz Jūs, un izmantojot privilēģiju, ielīst teltī pirmajai, un Mārtiņa toleranci, neuzdevu sev liekus jautājumus arī desmitajā dienā :).

Vienpadsmit dienās paspēts noiet kaut kas virs 200 km, iekarotas pāris virsotnes. Pabaidīti briežu bari, pagulēts mākonī. Iestrebta purva ūdenī vārīta zupa. Padzenātas mellenes un sēnes. Pie udžiņas pasmiets, izrunāts un paklusēts. Pazaudēti pāris lieki kg****  un iztīrīta galviņa - Tā mana brīvība, Tā mana dzīvība!

Nu jau vairāk kā mesi esmu mājās, bet auzu pārslu putru, vārītu ūdeni joprojām nevaru ieēst, toties vēlme biežāk paklusēt ir saglabājusies un griba mācēt klausīties vairāk it visā.

*** mani ģimenei un kolēģiem bija cits viedoklis

**** bet nu jau atkal atrasti