Teksta autore: Inita Kauliņa

Beidzot esmu piesēdusi pie siltas kafijas tases vietējā burgernīcā sasildīties un parakstīt...

Parakstīt par to, kā mazi sapņi piepildās. Again…

Atceros kā agrāk nez cik reizes nodomāju - vot nopelnīšu naudu, tad varēšu ceļot. Un kad paiet 10 gadi vienā darba vietā, piedzimuši bērni un mājoklis paņemts hipotekā, tad šitas "nu es ceļošu" īsti nestrādā. Visu laiku tiek atlikts. Visu laiku kaut kas ir svarīgāks. Gan kur laiku veltīt, kad kur algu iztērēt (kārtējos rēķinos). Tā tas laiks arī paskrien. Bet var jau arī iet mazos solīšus šai virzienā…

Joprojām atceros pērnā rudenī savu spontāno piedzīvojumu uz Somijas Lielo Lāču taku ar Hiking in Latvia organizēto braucienu. Jā, nāca man pār galvu - vai tad tev to tagad vajadzēja, naudiņu pataupi, kā bērni .... utt. Bet atmiņas, piedzīvojumi, atpūta un fiziskais pārbaudījums, jauni draugi un iekšējs gandarījums pārspēj visas argumentācijas. Nu neizpatikt visiem, ko Nu? Ļaujies savai iekšējai balsij.

Vēljoprojām azotē loloju ģimeni aizvest kāda ceļojumā ar teltīm un vakariņām uz ugunskura, bet pagaidām es gūstu savu pieredzi, sajūtas un arī atpūtu. 

Kopš Somijas piedzīvojuma, ļoti novērtēju Hiking in Latvia komandu un viņu pieredzi un prasmi noorganizēt ideālu pārgājienu, ka uz citiem i acs nevelk. Varat saukt to arī par mazo reklāmas pauzi, bet saku kā ir. Zinošs gids, izplānots maršruts, drošs atbalsts, iegūti jauni draugi un emocijas, un pat ēdienreizes nodrošinātas. Tie, kas reiz jau piedalījušies šajos HIL pārgājienos, noteikti piekritīs. 

Šobrīd esmam Zviedrijā un daba te ... vāks, tā daba gan ir kreizii. Foršā nozīmē. 

Kamēr Jūs Latvijā sauļojaties un baudāt (ja tā var teikt) vasaru, tad mums te pāris simtus km uz ziemeļiem no Stokholmas, ir gan saule, gan auksts vējš. Ir gan pavasara ziediņi, gan sniegs un ledus uz ūdens. To pat nevar visu noraksturot. 

Šajā galā daba vēl tikai mostas. Bet vietējie iedzīvotāji jau izmetušies krekliņos un plānās jaciņās, kamēr man vēl kurtka pusatvērta vaļā. Pat bērni aukstajos kondicionētajos veikalos īsajam rociņām skraida. Brrr.... 

Ja tu dotos pārgājiena uz Zviedriju šajā gadalaikā, es to īsumā noraksturotu tā: skaista daba, daudz akmeņi un labi iezīmētas takas, gatavs uz dabas laikapstākļu dažādību un pārsteigumiem (jo tu tak esi ieradies izrauties no komforta zonas), ar nūjām gatavs uzkāpt kārtējā kalnā un uztaisīt pusdienu pauzi, un ar draugu atbalstu noiet visu amaizing dienu, lai vakarā pie ugunskura pārrunātu jaunākos jokus, sadakterētu kājas un pēc visgardākajām siltajām vakariņām (kādas mājās nekad nesanāk) ieritinātos guļammaisā. Izklausās labi vai ne? Un tā vienā nedēļā var iegūt emociju gammu dažādību. 

Meitai caur whatsapp video zvanu iesaucās: "Ko? Tas ir ledus? Mums te ir kaaaarsts!”

Mums arī ir gan karsts, gan ziemīgi. 

Lai top mazie piedzīvojumi. Negaidi, kamēr laiks aizskries un tu beidzot būsi gatavs kaut kam, nezini kam. Negaidi, kamēr dzīve Tevi pati izmetīs no vāveres riteņa. Un nebaidies pats izlemt, ko vēlies. 

Welcome!